Augustīniešu klostera drupas
● Jasienica
Līdz ar augustīniešu mūku ierašanos šajā reģionā 13. gadsimtā tika uzcelts klosteris. Pēc Reformācijas 16. gadsimtā ēka zaudēja savu sakrālo funkciju un pārvērtās drupās. Tās paliekas šodien ir pieejamas apskatei.
Šīs drupas ir viens no skaistākajiem viduslaiku klosteru arhitektūras pieminekļiem Rietumpomērijā. Tās izveidojās pateicoties augustīniešu ordenim, kura mūki 13. gadsimta vidū apmetās šajā apvidū. Viņi sāka apstrādāt līdz tam neapstrādātos mitrājus un regulēja Gunicas upīti. Viņi uzcēla dzirnavas, audzēja aitas un cūkas, kultivēja apiņus un uzturēja vairākas viesnīcas. 13. gadsimta beigās viņiem piederēja arī koka baznīca, ko vēlāk viņi paplašināja. Pašais klosteris tika uzcelts 14. gadsimtā un sastāvēja no diviem divstāvu spārniem un baznīcas, tādējādi veidojot uz rietumiem atvērtu iekšpagalmu. Līdz mūsdienām ir saglabājusies sākotnējā gotiskā celtne ar dienvidu un austrumu spārnu ārsienām līdz pirmajam stāvam, kā arī pagraba velve.
16. gadsimta reformācijas laikā Jasenicas klosteris tika sekularizēts. No 17. gadsimta beigām tas arvien vairāk nolietojās. 20. gadsimta vidū augšējie stāvi tika nojaukti. Šodien drupu un baznīcas teritorija ir sakopta un konstrukcijas nostiprinātas. Drupu iekšējās telpas ir aizaugušas ar krūmiem un citām savvaļas augiem, taču teritoriju un drupas var apskatīt un tajās var ieiet. Saglabājušies logu arki un arkādes iespaidīgi liecina par stilu, kādā klosteris kādreiz tika uzcelts. Daļu no tām var apskatīt no ārpuses, bet otra daļa ir pieejama no baznīcas pagalma. Šo gleznaino ainavu bieži izmanto kā fotofonu dažādiem pasākumiem. Jau vairākus gadus vasaras brīvdienu beigās ap šo ansambli notiek augustīniešu tirgus. Šis viduslaiku tirgus ir domāts, lai saglabātu atmiņas par tolaik dzīvi. Nesen Lieldienu sestdienā sāka rīkot Jēzus apbedīšanas inscenējumu. Baznīcu no ielas ir viegli atrast, jo tā atrodas uz neliela paugura, savukārt klostera drupas atrodas nedaudz zemāk, tās ēnā.